مُشرِڪَنِ جي سنڌي معنيٰ
خُدا سان ڪنھن ٻئي کي شريڪ ڪندڙن، شِرڪ ڪندڙن. بُتُ پرستَن.
ذريعو:ڀٽائي پيڊيا
English Meaning
Who attribute to God a co-partner, or co-partners, believers in a duality or a plurality of gods. Disbelievers, infidels, a polytheists, pagans, idolaters.
مُشرِڪَنِ جا بيتن ۾ حوالا
ڪافِرُ ٿِيءُ تَہ اُبَھين، بابَ شَرَعَ جا ڇَڏِ،
مَنُ مُشرِڪَنِ گَڏِ، تَہ ويجهو ٿِيين وِصالَ کي.
[ سُر آسا، ترڪ، ڪلمو ۽ سرمو، 24 ]
مَنُ مُشرِڪَنِ گَڏِ، تَہ ويجهو ٿِيين وِصالَ کي.
[ سُر آسا، ترڪ، ڪلمو ۽ سرمو، 24 ]
English Meaning
Who attribute to God a co-partner, or co-partners, believers in a duality or a plurality of gods. Disbelievers, infidels, a polytheists, pagans, idolaters.